kakākau

Cite this page as:	"kakākau". In A Comprehensive Edition of Tocharian Manuscripts (CEToM). Created and maintained by Melanie Malzahn, Martin Braun, Hannes A. Fellner, and Bernhard Koller. https://cetom.univie.ac.at/?F_B_kakākau (accessed 21 Sep. 2024).
Meaning:	“having called”
Word class:	adjective
Language:	TB
Lexeme variants:	kakākau
Number:	singular
Stem:	preterite
Stem class:	1
Case:	nominative
Gender:	masculine
Inflection class:
Nom. sg. (masc.):	-au
Obl. sg. (masc.):	-aṣ
Nom. pl. (masc.):	-aṣ

Paradigm

	sg.m	sg.f	pl.m	pl.f	du.m	du.f
nom	kakākau
voc
acc
gen
loc
comit
inst
abl
perl
all
caus

Lexeme family

• kākā-
  • kākā- “to call, invite” gv
    • kākā- “to call, invite” gv.subj5

      	sg.mid
      1	kākoymar, kakāmar
      3	kākatär

      • kākalñe “to call, invite” abstr.n.subj5

        	sg
        nom	kākalñe
        acc	kākalñe

      • kākatsi “to call, invite” inf.n.subj5

        	sg
        nom	kākatsi
        acc	kākatsi

      • akākatte “to call, invite” priv.subj5

        	sg.m
        nom	akākatte

    • kākā- “to call, invite” gv.pret1

      	sg.act	sg.mid
      2		kakātai
      3	kāka, kakā-me	kakāte, kakāte-ne

      • kakākau “having called” part.pret1

        	sg.m
        nom	kakākau

        • kakākar “calling” abstr.pret1

          	sg
          nom	kakākar
          acc	kakākar
          abl	kakkākarmeṃ

    • kākā- “to call, invite” gv.imp1

      	sg.act	pl.act
      2	pokkāka	pokkākas